Bagātākie sportisti

Saka, ka dabu katru esot apveltījusi ar prasmēm vienādi, tomēr ne visiem izdodas tos apzināties. Bet tie, kuri šos talantus sevī ir atklājuši, ar šīm dāvanām var nodrošināt sev dzīvē pārticību. Pie šīs grupas noteikti jāpieskaita veiksmīgākie sportisti, kuru unikālās spējas iekasē simtiem tūkstošu dolāru ieņēmumus katru nedēļu un šie ir labāk pelnošākie no tiem.

Leģendārā basketbolista Kobes Braienta karjera jau ir noslēgta, un pēdējais maksājums no līguma ar Losandželosas Lakers, pēc kura Kobem pienācās 25 miljoni dolāru sezonā, jau ir saņemts. Tomēr Melnā Mamba (comparador de creditos rapidos), kas ir viena no daudzajām Kobes iesaukām, nav paēdusi un aktīvi piedalās jaunu peļņas iespēju medībās, sevišķi koncentrējoties uz jaunajiem mēdijiem un izklaides biznesu. Tāpat Braients turpina saņemt aptuveni 40 miljonu dolāru gadā par savu dalību Nike, Mercedes Benz, Sony, Hub lot, Coca – cola, smart cars un daudzās citās reklāmas akcijās.

Rodžers Federers tiek uzskatīts par profesionālā tenisa vienu no visu laiku labākajiem spēlētājiem. Šveicietis ir izcīnījis: 17 uzvaras grand slam turnīros, 27 dalības grand slam finālos un piecas reizes atzīts par gada labāko tenisistu. Šie sasniegumi ne tikai ir saglabājuši Federera karjeras pēdas tenisa rekordu grāmatās, bet arī radījuši vairākas kārdinošas iespējas, ieskaitot reklāmas darījumus ar Nike, Roles, Credit Suisse, Moet & Chandon un daudziem citiem dāsniem uzņēmumiem. 2016. gadā Federers izcīnīja savu lielāko balvu fondu 9 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar reklāmas līgumiem un citiem peļņas avotiem, viņš savas karjeras laikā nopelnītās bagātības pārsniedzot 400 miljonus.

Viens no pasaulē bagātākajiem sportistiem ir argentīniešu zvaigzne Lionels Mesi. 1987. gada 24. jūnijā dzimušais pussargs šobrīd pārstāv Spānijas līgas Barcelona krāsas, bet sporta starptautiskajā skatuvē, pārstāv dzimto Argentīnu. Šajās komandās spēlējot, gūtie sasniegumi ir dāsni atalgojuši Mesi ar milzīgu futbolista algu un kārdinošiem reklāmas līgumu piedāvājumiem. No Barcelona futbola komandas Mesī katru nedēļu, līdz 2018. gadam, saņem 256 tūkstošus eiro. Savu kārt gada laikā Mesī nopelnot aptuveni 40 miljonus eiro, un viņa šā brīža kopējā bagātība, pārsniedzot 200 miljonus dolāru. Gandrīz visa Mesī karjera ir pagājusi sāncensībā ar savu portugāļu kolēģi Krištianu Ronaldu, abiem cīnoties par vienām un tām pašām godalgām. Arī sporta finansiālajā pusē ir redzama tieši šo pašu divu sportistu cīņa, futbola lielākajiem līgumiem tiekot parakstītiem ar vai nu Mesi, vai Ronaldu parakstu.

Madrides Real pussargs Krištianu Ronaldu ir pasaulē pelnošākais sportists. Saskaņā ar viņa šā brīža līgumu, portugāļu superzvaigznei pienākas gandrīz trīssimt tūkstoš eiro ik nedēļas, nākamo divu gadu laikā. Kopā ar atalgojumu par Coca-cola, Samsung, Nike un daudziem citiem reklāmas projektiem, kuros izmantots Ronaldu vārds un līdzība, futbolista ikgadējie ienākumi sastāda 40 miljonu eiro, bet viņa kopējās bagātības pārsniedzot 300 miljonus. Ronaldu ir vairākkārtējs prestižu godalgu ieguvējs ieskaitot 2009. gada FIFA labākais spēlētājs – créditos personales, Eiropas Zelta buča ieguvējs 2008., 2011. un 2015. gadā un 2016. gada labākais internacionālais sportists Espy žūrijas uztverē. Pateicoties šiem sasniegumiem, simpātiskajai ārienei un teicamam sniegumam laukumā, Ronaldu ir ap sevis sapulcējis pasaulē lielāko sociālo mēdiju sekotāju pūli, apsteidzot tuvāko sportistu par 250 miljoniem sekotāju.

Kobe Braients: Maikla Džordana pēdās

Uzaudzis profesionāla basketbolista ģimenē, Kobe Braients, jau agros pusaudža gados, dienām ilgi atdarināja, televizorā redzēto Maikla Džordana metiena un dribla tehniku. Tieši ar Viņa Gaisību tika salīdzināta Braienta košā karjera.

Dzimis 1978. gada 23. augustā, bijušā NBA spēlētāja Džo Braienta ģimenē, Kobe agrā bērnībā pārcēlās uz dzīvi Itālijā, kur viņa tēvs aizvadīja savas karjeras noslēgumu. Šis dzīves posms bija lielā mērā atbildīgs Braienta savdabīgajā personībā. Sākotnēji sliktās itāļu valodas prasmes dēļ, Kobe atsvešinājās no vietējiem bērniem un, arī kad tekoši runāja itāliski, turpināja dzīvot kā vienpatis, lielāko daļu no brīvā laika pavadot pie basketbola groza, līdz viņa māte, ar tumsas iestāšanos, viņu dzina iekšā. Arī atgriežoties ASV, jeb kā saka Rumānijā “Vizualizați acest site“, vidusskolas laikos, jau kā viens no valsts labākajiem jaunajiem basketbolistiem, ārzemēs uzaugušais Kobe īsti neiederējās. Jaunībā nespējis izveidot pietiekoši veselīga kontakta ar vienaudžiem, viņš iemācījās risināt savas problēmas basketbola zālēs, kur, trenējot metienu, visas likstas aizmirsās.

1996. gadā astoņpadsmit gadu veco Braientu, ar 13. kārtas numuru, izvēlējās Šarlotes Hornets, kas nekavējoties aizmainīja jaunieti uz Losandželosas Lakers. Jau savā otrajā sezonā Braients iekļuva visu zvaigžņu izlasē, kļūstot par jaunāko tās dalībnieku līgas vēsturē. Gadu vēlāk komandai pievienojās viens no labākajiem tā brīža līgas spēlētājiem, spēcīgais un atlētiskais centrs – Šakils O’Nīls un par komandas galveno treneri tika iecelts leģendārais Fils Džeksons, kurš, trenējot Kobes elku Maiklu Džordanu un Čikāgas Bulls, jau bija izcīnījis sešus čempiona titulus. Spēcīgi pastiprinājušies, Lakers bija neapturami, izcīnot trīs čempionu titulus pēc kārtas. Panākumu pamatā bija Džeksona trijstūra uzbrukuma sistēma, kas paredzēja nesavtīgu komandas spēli un viens pret viens situāciju izkārtošanu komandas līderiem, tāpat kā Kobes un O’Nīla lieliskā individuālā meistarība, kas NBA vēsturē iegājusi kā visu laiku spēcīgākais komandas biedru duets. Tomēr, ambiciozā vienpaša Kobes un bērnišķīgā milža Šaka vidū radās nesaskaņas. Kobe nebija mierā ar O’Nīla slīdošo fizisko sagatavotību, bet Šaks uzskatīja Kobe, kurš bieži spēlēja izteikti individuāli, vairāk uztraucas par saviem personiskajiem sasniegumiem nekā komandu. Līdz 2004. gadam, situācija nonāca līdz tam, ka Lakers bija jāizvēlas, kuru no zvaigznēm tās paturēs savās rindās un izvēle nāca par labu jaunajam Kobem.

O’Nīla prombūtnes laikā Lakers, kuru sniegums tagad bija pilnībā atkarīgs no Braienta talanta, piedzīvoja smagus laikus, reti izkļūstot no izslēgšanas spēļu pirmās kārtas. Šajā laikā Kobe uzstādīja vienu no saviem iespaidīgākajiem rekordiem, gūstot 81 punktu 2006. gada spēlē pret Toronto Raptors. Divus gadus vēlāk, kad komandu bija pastiprinājuši vairāki talantīgi spēlētāji ar Spānijas izlases līderi, tehnisko spēka uzbrucēju Pau Gasolu priekšgalā, Braients izcīnija savu vienīgo līgas vērtīgākā spēlētāja balvu un, pēc četru gadu pārtraukuma, aizveda komandu līdz izslēgšanas spēļu finālam, kurā atzina Bostonas Celtics pārākumu. Tomēr nākamo divu gadu laikā Braientam izdevās iegūt vēl divus čempiona gredzenus, pēdējo no tiem, finālsērijā atriebjot zaudējumu bostoniešiem.

Par spīti turpmākajiem centieniem šajā ziņā panākt Džordanu, Kobem tā arī neizdevās izcīnīt sesto čempiona gredzenu. 2016. gadā, traumu nomocīts, Kobe lika divdesmit sezonu garajai karjerai atbilstošu noslēgumu, savā pēdējā spēlē gūstot 60 punktu.

Kurš bija labāks – Brodērs vai Ruā?

Pēdējo 10-15 gadus, laikā, kad vārtsargu lomu hokejā ir bijusi lielāka nekā jebkad iepriekš, hokeja fani ir daudz apsprieduši, kurš ir visu laiku labākais vārtsargs. Patriks Ruā un Mārtens Brodērs tiek uzskatīti par labākajiem no labākajiem, kas jebkad vilkuši uz sejas vārtsarga maskas, bet par to, kurš no abiem ir pats labākais, domas dalās.
Ruā ir bijis labāks Stenlija kausa izcīņā, kāroto trofeju iegūstot četras reizes, salīdzinot ar Brodēra trim, kā arī, ieguvis trīs Kona Smita balvas, ko piešķir finālsērijas vērtīgākajam spēlētājam, kamēr Brodēram šāds gods nav ticis vispār. Tomēr Brodērs ir visu laiku bagātākais regulārās sezonas uzvarām, sausajām spēlēm un izslēgšanas spēļu sausajām spēlēm. Šo spēļu rezultātus ir apkopojis portāls FixDengi.

Daudzi Ruā atbalstītāji apgalvos, ka Brodērs vairumu savu uzvaru ir izcīnījis tā sauktajā jaunajā hokeja ērā, kad vārtsargu ekipējums kļuva lielāks, atvieglojot vārtu sargāšanu un Nacionālā Hokeja līga ieviesa pēcspēles metienu sēriju, lai noskaidrotu uzvarētāju katrā spēlē, nevis ļaujot, ievērojamam skaitam, hokeja maču beigties neizšķirti. Tomēr Brodēra līdzjutēji atgādinās, ka viņam nācās izlaist visu 2004-2005. gada sezonu. Izcilais vārtsargs vidēji sezonā uzvarēja 36 spēlēs, tātad, pieskaitot klāt šīs uzvaras, kuras viņš teorētiski būtu izcīnījis izlaistās sezonas laikā, kompensējas tās Mārtēna uzvaras, kuras būtu beigušās neizšķirti, ja vārtsarga karjeras pēdējā posmā, neizšķirta rezultāta iespēja netiktu likvidēta.

Ruā ir vārtus sargājis labāk svarīgākajās spēles. Izcīnot vairāk Stenlija kausu, Kona Smita balvu un izslēgšanas spēļu uzvaru, kurās Patriks uzvarējis vairāk, kā jebkurš cits vārtsargs līgas vēsturē – 151. Arī viņa uzvarēto spēļu procents 61 ir augstāks par Brodēra 55%. Bijušajam Kolorado un Monreālas vārtsargam ir arī labāk klājies vienīgajā sasvstarpējajā duelī Stenlija kausa finālsērijā, kad Ruā Avalanche pārspēja Brodēra Devils četrās spēlēs.
Par spīti tam, nedrīkst aizmirst, ka Brodērs ir rekordiem bagātākais vārtsargs līgas vēsturē, ierakstot savu vārdu 13 rekordu grāmatas ailēs, tai skaitā kļūstot par jaunāko vārtsargu, kas guvis 300, 400, 500 un 600 uzvaras. Tāpat Martēns ir izcīnījis vairāk Vezina balvu, ko viņam, kā sezonas labākajam vārtsargam, pasnieguši 4 reizes. Nedrīkst noliegt arī to, ka, par spīti nullītei Kona Smita balvu ailītē, izslēgšanas spēlēs, arī Brodērs vārtus sargājis ir lieliski. Uzvarētajās Stenlija kausa izcīņās, Brodērs ir atzīmējies ar 1.67, 1.61 un 1.65 vidēji spēlē ielaistajiem vārtiem. Arī 40 gadu vecumā, kad viņš vairs objektīvi nebija labākais Devils spēlētājs, Brodērs bija visu izslēgšanas spēļu līderis atvairīto metienu skaita ziņā.

Ruā spēlēja citā hokeja ērā, bet tādēļ vien nedrīkst nenovērtēt Brodēra vēsturisko karjeru. Izmaiņas noteikumos tika veiktas tikai pēc 2004. gada lokauta, uz to brīdi viņš jau bija aizvadījis 10 sezonas un izcīnījis 3 Stenlija kausus. Runājot par izmaiņām vārtsargu ekipējuma izmēros, ir jāatceras, ka līdz ar tām pieauga arī vārtu izmērs un, ka šīs, tāpat kā visas pārējās izmaiņas noteikumos, attiecās uz visiem vārtsargiem vienlīdzīgi.

Šī sāncensība tiks karsti apspriesta tik ilgi, cik ilgi cilvēki jutīs līdzi hokejam. Abām leģendām jau esot ārpus vārtiem, cīņa turpināsies līdzjutēju atmiņās.

Informācija iegūta no: atsauce

Ziemas Olimpiskās spēles

Lai arī Vasaras Olimpiskās spēles ir sevi apliecinājušas kā populārākais sporta notikums pasaulē, vairākās ziemeļvalstīs, Ziemas Olimpiāde, kurā spēkiem mērojas labākie hokejisti, slēpotāji un citu ziemas sportisti, ir iecienītāka.

Tomēr, pretestība izveidot Ziemas Olimpiskās spēles, nāca no, polārā loka valsts Zviedrijas. Ne jau zviedri bija pret, jo tiem nepatiktu ziemas sporta veidi, tieši pretēji – Zviedrija pati rīkoja ļoti veiksmīgas šo sportu sacīkstes – Nordiskās Spēles. Līdzīgi kā mūsdienu Ziemas Olimpiāde, Nordiskās Spēles tika rīkotas ik pēc četriem, vai pieciem gadiem, laika posmā no 1901. līdz 1926. gadam. Tāpat vairāki no populārākajiem ziemas sporta veidiem, kā hokejs un daiļslidošana, jau tika pārstāvēti Vasaras Spēlēs, un sporta sabiedrībā valdīja uzskats, ka ar to un zviedru rīkotajām spēlēm, ir pietiekoši.

Tādēļ, rīkojot Ziemas Sportu Nedēļu, kas norisinājās Šamonī, 1924. gadā, par modernās Olimpiādes tēvu sauktais, Pjērs De Kubertēns saskārās ar Starptautiskās Olimpiskās Komitejas pretestību. Divus gadus vēlāk, šo sporta notikumu retroaktīvi pārdēvēja par Pirmajām Ziemas Olimpiskajām Spēlēm. Arī sākotnēji valdīja sajūta, ka Ziemas Sporta Nedēļa ir Kubertēna mēģinājums iebāzt kāju Ziemas Olimpiādes durvīs. Spēļu atklāšanas ceremonija ļoti atgādināja Olimpiādi, tāpat uzvarētājus apbalvoja ar medaļām. Organizatori pasniedza katru nozīmīgo spēļu brīdi ar pārliecību un pompu, it kā jau būtu zināms, ka arī gadsimtu vēlāk to atcerēsies kā nozīmīgu brīdi sporta vēsturē.

Spēlēs piedalījās 16 ziemas sportisti no tikpat valstīm. Pirmais zelta medaļas ieguvējs bija amerikāņu ātrslidotājs Čārlzs Džūtro, kura uzstādītais laiks 500 metru distancē – 44 sekundes, bija pietiekoši, lai uzvarētu pirmajā Ziemas Olimpiādes sacīkstēs. Cits ātrslidotājs, soms Julius Skutnabs, apzināti palaida sev priekšā komandas biedru Klasu Tunbergu, jo vēlējās savākt pilnu medaļu komplektu, kurā viņam trūka sudrabs. Tramplīnlēkšanā labākais bija norvēģis Jakobs Tūlins Tāms. Desmit gadus vēlāk, Berlīnes Vasaras Olimpiādē, Tāms mainīja tramplīnlēkšanas slēpes pret buru laivu, izcīnot burāšanas sudrabu un kļūstot par vienīgo olimpieti, kuram izdevies tikt pie medaļas kā Ziemas, tā Vasaras spēlēs. Norvēģu līdzjutējus iepriecināja arī šīs zemes labākais distanču slēpotājs Haugs Torleifs. Kamēr citi slēpotāji zaudēja cīņā ar sarežģīto trasi, kādu franču organizatori bija uzbūvējuši 50 kilometru sacīkstēm, aukstumu un traumām, Torleifs, ne uz mirkli nezaudēdams mērķtiecību, finišēja ar labāko laiku, kļūstot par pirmo olimpisko čempionu šajā sportā un nostiprinot savu vietu slēpošanas vēsturē.

Šie ziemas sportu svētki noritēja ļoti veiksmīgi un skandināvi, kuri Šamonī izcīnīja 28 no 43 medaļām, atteicās no savām pretenzijām Ziemas Olimpisko Spēļu nepieciešamībai. Sākotnēji Ziemas Olimpiāde tika rīkota vienā gadā ar Vasaras Spēlēm, tikai pāris mēnešus iepriekš, līdz, 1994. gadā, nolēma Ziemas Spēles rīkot starp Vasaras Spēlēm. Līdz šim rīkotajās 22. Ziemas Olimpiskajās Spēlēs, vislabāk klājies Norvēģijai, izcīnot 118 zelta medaļas. Ar 96 zelta medaļām, norvēģiem uz pēdām min amerikāņi. Tomēr, ja kopā skaitītu Krievijas un PSRS zeltus, tad krievi būtu pirmajā vietā ar 127 augstākās raudzes godalgām. Nākamo, 2018. gada Ziemas Olimpiādi, rīkos Dienvidkoreja.

Visu laiku labākie NHL aizsargi

Par katras lieliskas hokeja komandas stūrakmeni uzskata labu vārtsargu, bet par labāko aizsardzību – spēcīgu uzbrukumu. Tomēr katrai komandai ir nepieciešams arī aizsardzības līderis, kas ir spējīgs neitralizēt pretinieku komandas spēcīgākos uzbrucējus un no zilās līnijas organizēt uzbrukumu. Pēdējos gados tieši šādi aizsargi kā Drū Dautijs, Dankans Kīts un Zdeno Hara ir bijuši galvenie Stenlija kausu ieguvēju uzvaru kaldinātāji. Atskatoties pagātnē, ir redzams, ka šajā pozīcijā spēlējušas vairākas leģendas.

Savā 20 gadus garajā karjerā Pols Kofijs iemanījās un uzstādīt un saglabāt 11 aizsargu rekordus. Kofijs, kurš sāka karjeru Edmontonas Oilers, bija sava ātrākais uz ledus un rekordu grāmatās. Būdams labākais slidotājs starp visiem aizsargiem, Kofijs izmantoja savu izveicību, lai bieži un rezultatīvi pieslēgtos uzbrukumiem. Spēlējot ērā, kad komandas regulāri guva pa pieciem vārtiem katrā spēlē, Kofijs ātri kāpa pa rekordu ailēm, kļūdams par jaunāko aizsargu, kas guvis tūkstoš punktus, un, vēlāk, arī par visu laiku rezultatīvāko aizsargu. Spēlējot kopā ar tādām leģendām kā Greckis, Lemjē, Mesjē un Jāgrs, Kofijs uzvarēja Stenlija kausa izcīņā četras reizes. Vidēji gūstot krietni virs punkta katrā spēlē, Kofijs 3 reizes tika atzīts par līgas labāko aizsargu un tika uzaicināts Hokeja Slavas zālē 2005. gadā.

Rejs Burks aizvadīja 21 no savām 23 sezonām spēlējot Bostonas Bruins kreklā, kur viņš, kopā ar Bobiju Oru sacentās par šīs leģendārās komandas visu laiku labākā aizsarga godu. Tomēr atšķirībā no Ora, Rejam nebija paveicies spēlēt kopā ar tādām leģendām kā Filu Espozito un, karjeras izskaņā, viņš pieņēma smagu lēmumu, pamest tobrīd nīkuļojošos Bruins, lai pacīnītos par kausu favorītu Avalanche sastāvā. Pieckārtējais Norisa balvas laureāts Ors savu sapni piepildīja savā pēdējā karjeras spēlē, uzvarot septītajā finālsērijas spēlē.

Pirmais eiropiešu izcelsmes kapteinis Stenlija kausa ieguvējs, Niklas Lidstroms bija pārliecinoši labākais savas paaudzes aizsargs. Lidstroms bruģēja Detroitas Red Wings aizsardzību 20 gadu garumā, šajā laikā piedaloties visos izslēgšanas spēļu turnīros. Šķietami imūns pret kļūdu pieļaušanu, Lidstroms tika septiņas reizes atzīts par sezonas labāko aizsargu, šajā rādītājā atpaliekot tikai no Bobija Ora. Lai arī viņš bija izcils savu tiešo pienākumu pildītājs, zviedru leģenda deva iespaidīgu atbalstu arī komandas uzbrukumā, 1564 spēles sakrājot 1142 rezultativitātes punktus, un sakrātu vairāk, ja ne 2004. gada sezonas lokauts.

Bobijs Ors, kurš tiek plaši uzskatīts kā labākais aizsargs hokeja vēsturē, lauza priekšstatus par to, kā šajā pozīcijā ir jāspēlē. Kļūstot par pirmo aizsargu līgas vēsturē, kuram 82 spēļu garajā sezonā, izdevās atzīmēties ar 100 punktiem, Ors radīja jēdzienu uzbrūkošais aizsargs. Spējot savākt ripu aiz saviem vārtiem, pārnest to pāri abām neitrālajām zonām un apdraudēt pretinieku vārtus ar asu metienu, vai precīzu piespēli vārtu priekšā, Bobijs Ors iedvesmoja nākamo aizsargu paaudzes. Ieguvis ne tikai vairāk Norisa balvas kā jebkurš cits aizsargs, Ors ir arī vienīgais šajā pozīcijā spēlējošais spēlētājs, kurš izcīnījis sezonas rezultatīvākā spēlētāja balvu. Turklāt savas paaudzes labākos uzbrucējus pārspējot divreiz, Ors ir divkārtējs Arta Rosa balvas ieguvējs.

Vērtīgākās sporta komandas

Katrs sporta zinātājs, jums pateiks, ka sporta komandas spēlētāji ir tikai aisberga redzamā daļa, bet aiz tās slēpjas vērienīgs uzņēmums, kurā tiek nodarbināti gan sportam pietuvināti speciālisti kā treneru asistenti, fizioterapeiti un dietologi, gan tradicionāli ar šo nozari nesaistītie, finansēs izglītotie mārketinga, grāmatvedības un uzņēmējdarbības darboņi. Visa šī komanda ir nepieciešama, lai ne tikai uzlabotu komandas sportisko sniegumu, bet arī parūpētos, ka tas tiek maksimāli atalgots ar lielākām biļešu pārdošanas vai pārraides tiesību summām. Šo procesu rezultātā, veiksmīgākie sporta klubi vērtībā sacenšas ar starptautiskām uzņēmējdarbības kompānijām.

Finansiāli veiksmīgākā basketbola komanda ir, sīvā cīņā Losandželosas Lakers pārspējusī, Ņujorkas Knicks. Par nikerbrokeriem sauktā basketbola komanda nav izcēlusies ne ar ko ievērības cienīgu pēdējo desmitgažu laikā. Nozīmīgas izslēgšanas spēles, kurās komanda piedalījās kā patiesa pretendente uz čempiones titulu, nevis tikai kā kārtējā pārbaude spēcīgāko komandu ceļā, nav bijušas jau gadus 20. Tomēr Knicks, kuras krāsas aizstāv arī mūsu Kristaps Porziņģis, var lepoties ar televīzijas pārveides tiesību līgumu, kas paredz 100 miljonu dolāru atlīdzību par katru sezonu, nākamo divdesmit gadu laikā. Tāpat komandas īpašnieks Džeims Dolans noteikti priecājas par līgas augstākajiem pārdoto biļešu ienākumiem 90 miljonu apmērā. Tradīcijām bagātā kluba vēsture, atrašanās Amerikas reklāmas tirgus vidū un, par pasaulē slavenāko arēnu sauktā Madison Square Garden, kā kluba mājas spēļu arēna ir Ņujorkas Knicks milzīgās peļņas, kas pagājušajā gadā pārsniedza 300 miljonu dolāru, pamatā.

Ņujorkas Yankees, ar 27 uzvarām MLB čempionātā ir titulētākā šīs līgas komanda. Kaut arī, pagājis jau labs laiciņš kopš pēdējā Yankees triumfa 2009. gadā, šī uzvarām un tradīcijām bagātā vēsture ir kluba finansiālās pārticības pamatā. Atšķirībā no daudzām citām finansiāli veiksmīgāk sporta komandām, Yankees rūpīgi pārdomā savas investīcijas un iegulda līdzekļus ļoti pragmatiski. Sporta komandu finansiālos panākumus lielā mērā arī komandas atrašanās vieta, un Ņujorka, kā lielākais reklāmas tirgus ASV, ir beisbola komandai pati pateicīgākā pilsēta, tādēļ nav pārsteigums, ka tieši Yankees ir pasaulē bagātākā beisbola komanda.

Spānijas čempione Madrides Real ir šobrīd pasaulē vērtīgākā futbola komanda. Runā, ka, lai pilnībā atgūtu futbolistos ieguldīto naudu, blakus fiziskajiem un tehniskajiem dotumiem, esot jāvērtē arī to ārējais izskats. Tā kā Real seja ir Krištianu Ronaldu, kura simpātiskā āriene daiļo vairāku pasaulē vadošo kompāniju reklāmas plakātus, šī mācība nav jāstāsta šā kluba vadībai. Leģendārais spāņu kluba bagātības pamatā ir tieši zvaigznes, kuri vienlīdz spīd gan futbola laukumā, gan ārpus tā un noturīgās Spānijas un visas Eiropas futbola tradīcijas.

Lai arī Eiropā amerikāņu futbols nav populārs sporta veids, aiz okeāna, tas pulcē visplašākās skatītāju auditorijas un tajā apgrozās vislielākās reklāmas biznesa darboņu naudas. Par spīti tam, ka Dalasas Cowboys jau 20 gadus kā nav kļuvuši par NFL vai Nacionālās Futbola līgas čempioniem, šim klubam ir izdevies nogriezt lielāko reklāmas un raidorganizāciju tiesību kūkas gabalu. Pateicoties savam jaunajam satidiona, Cowboys ir izdevies arī par 30% palielināt no skatītāju biļetēm iekasētos ienākumus.

Veiksmīgākie pastarīši

Sensacionālas pastarīšu uzvaras pār objektīvi spēcīgākām komandām, patīk visiem, protams, neskaitot favorītu komandas fanus. Šādi pārsteigumi parasti notiek, ja par vājāko uzskatītā komanda netiek pienācīgi novērtēta, vai tai izdodas izveidot saliedētu un pašaizliedzīgu kolektīvu, un tieši tādēļ šādi gadījumi aizkustina arī neitrālos līdzjutējus.

1980. gada ASV vīriešu hokeja izlasei nebija nekāda iemesla cerībām uz veiksmīgu iznākumu cīņā par zeltu. Amerikāņu pretiniece finālspēlē bija, starptautiskajās sacensībās dominējošā, Padomju hokeja izlase, kuras sastāvu veidoja profesionāli un pārsvarā pieredzējuši hokejisti. Salīdzinājumā, trenera Herba Brūksa vadītā ASV izlase, kuru veidoja tikai amatieri, bija gados jaunākā olimpiskā turnīra komanda. Lai arī abas izlases spēlēja ļoti labi, nezaudējot nevienā no iepriekšējiem turnīra mačiem, neviens neticēja, ka ASV spēs patraucēt PSRS iegūt savu septīto zeltu pēdējo astoņu olimpiāžu hokeja turnīros. Tomēr, sākoties spēlei, abas komandas demonstrēja vienlīdz augstu sniegumu. Pirmais periods beidzās neizšķirti 2:2. Nākamajā, Padomju hokejisti spēja izvirzīties vadībā ar 3:2, bet zelta liktenis tika izšķirts trešajā periodā, kad amerikāņi guva divus bez atbildes vārtus un sarīkoja vienu no lielākajām sensācijām sporta vēsturē, uzvarot ar 4:3. Hronometram noskaitot pēdējās trešās trešdaļas sekundes, hokeja komentators Als Maikls, jautāja Amerikas hokeja līdzjutējiem: Vai Jūs ticat brīnumiem? Maikla izrunātā frāze drīz kļuva par neatņemamu, šīs negaidītās uzvaras stāsta, kuru atceramies kā Brīnumu uz ledus, sastāvdaļu.

Pasaules azartspēļu galvaspilsētā Las Vegasā, 1990. gada 11. februāra vakarā, atradās tikai viens kazino, kas pieņēma likmes uz gaidāmo Maika Taisona cīņu pret maz zināmo Basteru Duglasu. Kazino vadītāji vienkārši neticēja, ka ne reizi nepārspētais, neapstrīdētais smagsvara čempions Taisons, varētu zaudēt septītajam stiprākajam pasaules bokserim un bija pārliecināti, ka tam netic arī viņu klienti. Vienīgais kazino, kurš piedāvāja derēt uz šo boksa maču, Duglasa izredzes vērtēja kā 1 pret 42. Arī Taisons, kurš bija viegli ticis galā ar visiem bokseriem, kuri bija uzvarējuši Duglasu, gaidīja vieglu uzvaru un ne tikai nepiepūlējās skatīties sava gaidāmā pretinieka cīņu ierakstus, bet piegāja pavirši visam sagatavošanās procesam kopumā. Ierodoties Japānā īsi pirms cīņas, Taisons bija 13 kilogramus virs bokseriem noteiktā svara limita, tādēļ viņam nācās iziet cauri mokošam atūdeņošanās procesam, lai paredzētais mačs netiktu pārcelts. Cīņai sākoties, ātri noskaidrojās, ka par zemu novērtētais Basters Duglas nav padevies priekšlaicīgi un lūko sagādāt čempionam pienācīgu izaicinājumu. Līdz piektajā raunda beigām, Dzelzs Maika acs bija stipri cietusi. Kad viņš nokļuva līdz savam stūrim, Taisons konstatēja, ka neviens no viņa treneriem nebija piepūlējies paņemt līdzi ledus maisu, vai kādu citu līdzekli, lai atvieglotu viņa sāpes, vai mazinātu uztūkumu. Cenšoties glābt situāciju, lateksa cimds tika uzpildīts ar vēsu ūdeni, taču tas nelīdzēja. Desmitajā raundā Basters Duglas aizsūtīja čempionu dziļā nokautā, sarūpējot lielāko sensāciju boksa vēsturē. Ieguvis vērtīgās Taisona čempiona jostas, Duglas izvairījās dot Taisonam iespēju revanšēties, tā vietā aizvadot finansiāli daudz kārdinošāko maču pret Holifildu. Savā pirmajā un vienīgajā čempiona titula aizstāvēšanas mēģinājumā ciešot zaudējumu, Duglas nopelnīja 24 miljonus dolāru un kāra boksa cimdus uz naglas.

Populārākie sporta veidi

Mēs mācāmies sportu novērtēt jau no agras bērnības. Dažiem, kas nodarbojas ar sportu skolas gados, tas kļūst par gandrīz reliģiozu apmātību. Pieaugot šī kaisle var pārtapt hobijā vai izklaidē, sekojot sportam līdzi televīzijas ekrānā. Pasaules populārākajiem sporta veidiem līdzi seko miljardiem cilvēku. Tādēļ, ka atšķirīgos kontinentos prāti zūd atšķirīgu sporta veidu dēļ, ne vienmēr ir iespējams precīzi spriest, kādā secībā tie ir jākārto pēc popularitātes.

Par spīti tam, ka ārpus Ziemeļamerikas, amerikāņu futbolam tikpat kā vispār nav sekotāju, ar tā milzīgo popularitāti ASV un Kanādā, kur tam seko līdzi 400 miljonu skatītāju, pilnīgi pietiek, lai to uzskatītu par vienu no pasaulē skatītākajiem sporta veidiem. Vadošā amerikāņu futbola līga ir NFL, kuras vēsturiski spēcīgākās komandas kā Dalasas Cowboys un Sanfrancisko 49ers ir vienas no pasaules līderēm fanu atribūtikas tirgū.

Amerikāņu futbolu knapi pārspēj cits šajā zemē dzimis sporta veids – basketbols. Lai arī dzimtenē mazāk populārs par amerikāņu futbolu, basketbolam ir krietni labāk veicies citur pasaulē, daudzās valstīs kļūstot par otro populārāko sporta veidu pēc futbola. Starptautiskā ietekme ir novērojama arī spēcīgākajā basketbola līgā NBA, kur, pēdējo vairāku desmitgažu laikā, piedalās liels un vēl augošs skaits ārvalstu spēlētāju.

Vēl viens no amerikāņu sporta veidiem, kāds jāpieskaita pie pasaulē populārākajiem, ir beisbols. Pateicoties savai milzīgajai popularitātei Japānā un citviet Āzijā, beisbolam ir izdevies pulcēt 500 miljonu fanus visā pasaulē, apsteidzot gan basketbolu, gan amerikāņu futbolu. Beisbola populārākās komandas ir Ņujorkas Yanckees un Senluīzas Cardinals.

Hokeja faniem, kuri šajā rakstā, meklē savu mīļāko sporta veidu starp pasaulē populārākajiem, nāksies vilties, jo, kā izrādās, ledus hokejs nav pat pasaulē iecienītākais hokeja veids, tam atpaliekot no lauku hokeja. Šim senajam sporta veidam, kura pirmsākumi ir meklējami trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras, visā pasaulē seko 2,2 miljardi līdzjutēju no Eiropas, Āzijas un Āfrikas. Divdesmitajā gadsimtā lauka hokejā dominēja Pakistānas un Indijas izlases, bet mūsdienās spēcīgākās ir Austrālijas un Nīderlandes komandas.

Kriketa popularitāte var pateikties kādreizējās Britu Impērijas plašumiem, kurā tieši šis sports bija iecienītākais laika kavēklis. Sākotnēji krikets tika apzināti popularizēts impērijas nostūros kā viens no mēģinājumiem iepazīstināt vietējos ar britu kultūru. Mūsdienās krikets ir viens no populārākajiem sporta veidiem Apvienotajā Karalistē, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. Vienīgais no pasaules nostūriem kurā agrāk valdījis britu karaļnams, bet kurā nespēlē kriketu ir Ziemeļamerika, kur kriketa vietā spēlē līdzīgo beisbolu.

Bez šaubām pats populārākais sporta veids pasaulē ir futbols. Ar 3.5 miljardiem līdzjutēju visos pasaules kontinentos, neviens nevar apstrīdēt futbola vietu tronī kā pasaules sporta karalim. Vienkāršie noteikumi, elementārie spēles pamati un minimālais ekipējums padara to par vieglāk apgūstamo sporta veidu pasaulē, turklāt spēlei ir ļoti vienkārši sekot līdzi televīzijas ekrānos. Futbola Pasaules Kauss popularitātē sacenšas ar Vasaras Olimpiskajām Spēlēm, un lielākie no futbola klubu grandiem ir atribūtikas tirdzniecības līderi. Vēl viens pierādījums futbola nepārejošajai popularitātei ir fakts, ka arī futbola videospēle FIFA ir populārākā pasaulē.

Populārākie sporta notikumi

Lai arī ir pieņemts, ka daudzas no skaļākajām sporta zvaigznēm nāk no tādām Ziemeļamerikas sporta līgām kā NBA, NHL un citām, kurās apgrozās lielākās reklāmas un televīzijas industrijas naudas, populārāko atsevišķo sporta notikumu saraksta augšā šo līgu spēles pārsvarā tiek atstātas aiz Olimpiskajām Spēlēm un svarīgākajiem futbola turnīriem.

Gadskārtējā Superbola izcīņa ir vienīgais Amerikas līgu sporta notikums, kas spēj sacensties ar pārējā pasaulē iecienītākajiem sportiem. Ņemot vērā to, ka amerikāņu futbolam, ārpus ASV un Kanādas, tikpat kā vispār nav sekotāju, Superbola popularitāte ir patiešām apskaužama. Viens no šī notikuma galvenajiem trumpjiem ir prasmīgā starplaika pārtraukuma izmantošana, organizējot ievērojamu priekšnesumu, kurā katru gadu piedalās tikai popkultūras pašas spožākās zvaigznes. Arī stundām ilgstošā atklāšanas ceremonija, kurā ASV himnu izpilda pasaulē slaveni dziedātāji un pašu spēles stadionu pārlido reaktīvie iznīcinātāji, ir ļoti grezna. Arī televīzijas kompāniju veiktās aptaujas pierāda, ka gandrīz puse no skatītājiem, kuri kaut uz brīdi skatījušies pēdējā Superbola pārraidi, atzīst, ka pārslēguši kanālus, galvenokārt dēļ iespaidīgajiem priekšnesumiem ar kādiem NFL lutina savus līdzjutējus spēles pārtraukumos.

Par spīti tam, ka daudzviet pasaulē ir grūti atrast sporta līdzjutējus, kuri prastu novērtēt kriketu, tas ir viens no pasaulē populārākajiem sporta veidiem ar vairāk, kā 2 miljardiem sekotāju. 2011. gada spēli starp Indijas un Pakistānas izlasēm tiešraidē noskatījās gandrīz miljards skatītāju. Lepojoties ar milzīgu līdzjutēju pulku visā bijušās Lielbritānijas Impērijas teritorijā, izņemot Ziemeļameriku, Kriketa Pasaules Kausa izcīņa ir trešais pasaulē skatītākais sporta notikums.

Neviens sporta notikums nepiesaista līdzjutējus no attālākiem planētas nostūriem labāk, kā Vasaras Olimpiskās spēles, kurās piedalās gandrīz visas pasaules valstis. 19. gadsimta beigās atdzimusī seno grieķu tradīcija ir attīstījusies no sacīkstēm, kurām līdzi sekot drīkstēja tikai Senās Grieķijas vīriešu kārtas pilsoņi, līdz modernai visas pasaules sporta dzīves kulminācijai. Mūsdienu Olimpisko Spēļu atklāšanas ceremonijām tiešraidē līdzi seko gandrīz miljards skatītāju, ievērojamus rādītājus sasniedzot arī populārāko olimpisko sportu, kā sprints, peldēšana un bokss, pārraidēm. Pēdējos gados, kad par rīkotājiem tiek izvēlētās nevis Eiropas vecākās galvaspilsētas, bet skaistākās Āfrikas, Dienvidamerikas un Āzijas pilsētas, Olimpiādes ir kļuvušas par kulturāli daudzveidīgu sporta priekšnesumu, kas tam piedod papildu skatītāju interesi.

Ja nepieciešami vēl pierādījumi, ka futbols ir pasaules sporta karalis, tad fakts, ka atsevišķas sporta sacensības kā Pasaules Kausa izcīņa futbolā, popularitātē pārspēj visu nāciju sacensības visos sporta veidos Olimpisko Spēļu ietvaros, to apliecina vēlreiz. Pasaules Kausa izcīņa, kas tiek rīkota katrus četrus gadus, kopš 1930. gada, ar katru turnīru uzstāda jaunus popularitātes rekordus. Futbola pieejamība pateicoties tā vienkāršajiem noteikumiem un minimālajam ekipējumam, ļauj ar to nodarboties visās pasaules zemēs, neatkarīgi no nabadzības, vai citiem šķēršļiem. Kopš pirmā televīzijā pārraidītā turnīra, kas notika 1954. gadā, Pasaules Kausa izcīņa ir bijusi populārākā sporta pārveide pasaulē. Pēdējā turnīra finālspēlē, kurā 2014. gadā spēkiem mērojās Vācijas un Argentīnas izlases, ir iegājusi sporta vēsturē kā pati skatītākā spēle, tai tiešraidē līdzi sekojot vairāk, kā miljardam skatītāju no visiem pasaules kontinentiem.

Lielākie maiņas darījumi NHL vēsturē

Lielas spēlētāju maiņas ir laimes spēle. Tām izdodoties, tik sperts plašs solis pretī Stenlija Kausam, ja nē – komanda nogriežas pa viduvējības taku. Tādēļ, ka spēlētāju maiņas tik spēcīgi ietekmē komandu izredzes, tās līdzjutējiem ir ļoti interesantas. Šie ir visu laiku skaļākie spēlētāju maiņu darījumu NHL vēsturē.

NHL vēsturiski nozīmīgākais maiņas darījums norisinājās gandrīz pirms 29 gadiem, 1988. gada 9. augustā, kad Edmontonas Oilers, kopā ar Mārtiju Maksorliju un Maiku Krušelniski, uz Losandželosas Kings aizsūtīja pašu Veinu Grecki, pretī saņemot Džimiju Karsonu, Mārtinu Želinasu un trīs pirmās kārtas drafta izvēles. Tajā laikā Greckis ne tikai jau bija izcīnījis četrus Stenlija Kausus, bet pārrakstījis līgas rekordu grāmatu. Tomēr komandas īpašnieks Pīters Poklingtons nolēma, ka Greckis, kura līgums tuvojās beigām, bet gaidāmais solījās būt par lielāko summu līgas vēsturē, ir pārlieku dārgs un meklēja turīgākas komandas, kuras varētu Grecki atļauties un dot pretī labus jaunos hokejistus un izvēles tiesības draftā. Viņš atrada ieinteresētu maiņas partneri Kings īpašnieka Brūsa Maknāla personā, kurš meklēja iespējas sacelt ažiotāžu ap komandu, kurai bija jācīnās par skatītājiem ar Madžika Džonsona Lakers. Šī maiņa satracināja hokeja pasauli. Kanādieši nespēja noticēt, ka Greckis mainītu Rietumkanādu pret Dienvidkaliforniju. Maknāla iecere pilnībā atmaksājās, Kings spēles piesaistīja vēl nebijušu uzmanību un apmeklētāju, to starpā arī vairāku Holivudas zvaigžņu, skaitu.

Tomēr Poklingtons nebija beidzis sarūgtināt kanādiešu fanus. 1991. gadā, tikai gadu pēc 1990. gada Stenlija Kausa izcīņas, kas ir vienīgā, kurā Oilers uzvarējuši bez Grecka palīdzības, aizmainīja komandas un vienlaicīgi visas līgas vēstures otru rezultatīvāko spēlētāju Marku Mesjē. Darījums sekoja Grecka maiņas pēdās, aizmainot leģendāru kanādiešu hokejistu no Kanādas komandas uz bagātu ASV komandu, šoreiz Ņujorkas Rangers. Par Mesjē Oilers pretī saņēma Bērniju Nikolsu, Stīvu Ričiju un Luiju Debrusku. Šī maiņa izrādījās ļoti veiksmīga Rangers komandai, kurai, ar Mesjē kapteiņa godā, izdevās izcīnīt pirmo Stenlija Kausu kopš tālā 1940. gada un uz laiku līdzvērtīgi sacenties popularitātē ar pārējām leģendārajām Ņujorkas komandām kā Knicks un Yankees.

Monreālas Canadiens pēdējo reizi Stenlija kausu izcīnīja 1986. un 1993. gados, abās izšķirošajās finālsērijās, vērtīgākais spēlētājs bija Patriks Ruā. Tomēr, pēc pazemojošas 11-1 sagrāves pret Detroitas Red Wings, kurā Ruā tika, viņaprāt, pārāk vēlu nomainīts, vārtsargs dusmās pameta rezervistu soliņu, apsolot, ka pēdējo spēli Canadiens kreklā, jau ir aizvadījis. Četras dienas vēlāk, ģenerālmenedžeris Ronalds Korijs apmierināja Ruā prasību un aizmainīja viņu uz Kolorado Avalanche. Monreālas klubs pretī saņēma Andreju Kovaļenko, Mārtinu Ručinski un talantīgo jauno vārtsargu Džoselinu Tibo, kurš tika izvēlēts ar augsto 10. numuru jauno spēlētāju draftā, divus gadus iepriekš. Avalanche, kas jau pirms šī darījuma bija viena no talantīgākajām jaunajām līgas komandām, ieguvuši, iespējams, visu laiku labāko vārtsargu, izcīnīja divus Stenlija Kausus, kamēr Canadiens tā arī nav spējuši iekļūt finālā. Patriks Ruā lika punktu savai karjerai 2004. gadā kā, uz to brīdi, visu laiku uzvarām bagātākais vārtsargs.